Benjamiņš Jēgers

J. Mednieka (Georga Haralda Jēgera) dēls.

Savācis un sakārtojis "Latviešu trimdas izdevumu bibliogrāfiju" 5 sējumos (1968–1996).

Tulkojis Jāņa Endzelīna "Baltu valodu skaņas un formas" angļu valodā (1971, kopā ar V. R. Šmālstīgu), atradis un laidis klajā faksimilizdevumu Jāņa Reitera 1675 Rīgā iespiestās latviešu Bībeles tekstu fragmentu (1975) un Jāņa Reitera tēvreižu krājumu 40 valodās "Oratio Dominica XL linguarum", 1675. gada izdevumu.
Sastādījis rakstu krājumu "In honorem Endzelini" (1960).
Izdevuma "Latvju enciklopēdija" līdzstrādnieks.

Zinātniskus rakstus, galvenokārt par valodniecības un vecās latviešu literātūras jautājumiem, un recenzijas Jēgers publicējis gan latviešu izdevumos (Akadēmiskā Dzīve, ALA Kultūras biroja Biļetens, Amerikas latviešu humānitāro zinātņu asociācijas rakstu krājums, Archīvs, Ceļa Zīmes, Ceļi, Jaunā Gaita, Klēts, Laiks, Latvija Amerikā, LaRAs Lapa, Kritikas gadagrāmata, Universitas), gan arī starptautiskos izdevumos vācu, itāliešu un angļu valodā.

Apbalvojums: 2000: Pasaules Brīvo latviešu apvienības balva par zinātnisko sniegumu latviešu valodniecībā, senās latviešu literatūras pētniecību un par kapitāldarbu piecos sējumos "Latviešu trimdas izdevumu bibliogrāfija".

Par bibliogrāfiju

".. aptver visu trimdas grāmatniecības klāstu, sākot ar augstas kvalitātes literāriem un humānitāro zinātņu kapitāldarbiem (lai tikai minam Daugavas apgāda Latvijas vēstures mamutsējumus), daudzu mūsu klasiķu kopotajiem rakstiem vai izlasēm, dzejas, stāstu, romānu un lugu (Mārtiņam Zīvertam veselas 30 grāmatiņas!), jaundarbiem, laikrakstiem un sabiedriski literāriem žurnāliem, līdz dziesmusvētku un citu lielo sarīkojumu „vadoņiem", programmām, organizāciju "ziņotājiem", mākslinieku izstāžu un pastmarku katalogiem, un citiem sīkākiem tipogrāfiski iespiestiem izdevumiem. Ja tie bija pavairoti, primitīvākās technikās, tad, sākot ar BJ 3. sējumu, tiem bija jāsastāv no mazākais 32 lappusēm. Pirmajos divos sējumos minimums šādiem izdevumiem bija 16 lappuses – ar nedaudziem izņēmumiem. Tad vēl krietns skaits reliģisku izdevumu, mācību grāmatu bēgļu nometņu skolām, mūzikas kompozīciju notis (visvairāk Tālivaldim Ķēniņam) un kartes. Var droši pieņemt, ka trimdas vēsturē ieinteresēti ļaudis šķirstīs visus piecus BJ sējumus kā aizraujošu, nesenai pagātnei pietuvinātāju romānu. [..] Trimdas grāmatniecības dokumentēšanu Dr. Jēgers veica ar neiedomājamu neatlaidību un sīkstumu tikai no maizes darba brīvajās stundas, visu to bez jeb kādas atlīdzības. Šajā milzu darbā viņš ieguldīja gadus, enerģiju un veselību, un bieži vien arī personīgos līdzekļus."

Ekmanis, Rolfs. Pelnīta atzinība par mūža darbu. Latvija Amerikā, 2000, 18. novembrī.
"Grāmatnieku un bibliotēkas darbinieku vidū tas tiek dēvēts par Jēgera rādītāju un lietots ikdienā kā rokasgrāmata. Šī izdevuma nozīme ir nepārvētējama ne tikai praktiskā, bet arī emocionālā nozīmē.
Tas ir trimdas latviešu zinātnes, mākslas, mūzikas, literatūras, sadzīves, sabiedriskās darbības koncentrēts atspoguļojums."

Kince, Velga. Ordeņa kavalieris Benjamiņš Jēgers. Latvijas Vēstnesis, 2000, 28. janv.

PBLA Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par 16.–17. gs. veclatviešu iespieddarbu sarakstu.
1960

PBLA Kultūras fonda Goda balva
Prēmija piešķirta par darbu "Latviešu trimdas izdevumu bibliogrāfija".
Humanitārajās un sociālajās zinātnēs
1973

The Order of Three Stars
Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris ar Ordeņa domes 1997. gada 22. janvāra lēmumu.
V šķira
1997

Ērika Raistera piemiņas fonda balva
1999

PBLA balva
Par zinātnisko sniegumu latviešu valodniecībā, senās latviešu literatūras pētniecību un par kapitāldarbu piecos sējumos "Latviešu trimdas izdevumu bibliogrāfija".
Humanitārās un sociālās zinātnes
2000