Arnolds Grava

30.09.1912 – 11.05.1992

Arnolds Grava (1912–1992) — valodnieks, atdzejotājs, filozofs un franču literatūras doktors. Mācījies 1. Valsts klasiskajā ģimnāzijā Rīgā, ar Latvijas valsts stipendiju studējis Turkuānas licejā netālu no Lilles, Francijā, iegūstot bakalaura grādu filozofijā (1931). 1931. gadā atgriezies Rīgā, studējis Latvijas Universitātē teoloģiju un romāņu literatūru, iegūstot maģistra grādu filoloģijā (1943). Strādājis Rīgas radiofonā par tulku. 1944. gadā kopā ar leģiona vienību izbraucis uz Vāciju, kur nonācis gūstā. Vācijā strādājis par franču, angļu, spāņu valodas skolotāju latviešu bēgļu grupām. 1951. gadā ieguvis Forda stipendiju, izceļojis uz ASV, studējis Nebraskas universitātē, bijis docents Romāņu valodu fakultātē. Ieguvis doktora grādu par darbu "Ļaunuma metafiziskais aspekts Šarla Bodlēra un Edgara Alana Po literārajos darbos" (publicēta monogrāfija franču valodā (1956; 1976)). Ilggadēji bijis profesors (franču literatūrā un filozofijā) Ņujorkas štata universitātē Albānijā. Latviski publicēti kritiski raksti par Konstantīna Raudives veikto Migela de Servantesa "Parauga noveles" tulkojumu ("Latvju Mēnešraksts", 1943, 10-11, 1944, 3). Rakstījis dzeju, uz angļu valodu atdzejojis Raiņa dzeju, atdzejojumi publicēti periodikā.