Antonijs Puķudruva

1890: 30. septembrī dzimis zemkopja ģimenē.
Dzīvesbiedre – Eleonora Puķudruva (1909–1999), pedagoģe, pēc Otrā pasaules kara bijusi Rīgas 7. vidusskolas direktore.

1921: 23. janvārī pirmā publikācija – dzejolis "Cilvēces sfinkss" laikakstā "Latvijas Sargs".

Dzejoļu krājums
1926: Es nākšu...

Lugas
1930: Cariene Katrīna I
1935: Faraone Matkarē Hatšepsuta

Antonijs Puķudruva Pētera Ērmaņa atmiņās

“Ātriem, tādiem kā nervoziem soļiem, galvu mazliet atgāzis, deguntiņu izslējis, caur acenēm skatīdamies, nāk Smiltenes pareizticīgo draudzes skolas pārzinis Antonijs Puķudruva, uz kura durvīm vizītkarte ar vārdu krieviski: Pukjudruv. Viņu ar pateicību pieminu par dažām laipnām naktsmājām viņa mājoklī, kad pēc kāda sarīkojuma negribējās naktī soļot mājup. Arī viņš piedalījās amatieru izrādēs un bija – provinces apstākļos – tīri labs varonis un pirmais mīlētājs. Vismaz es viņu varēju no sirds slavēt par Niedras inženieri Akmeni “Zemē” un par jauno advokātu franču lugā “Nezināmā”.
Runājāmies ar Puķudruvu – par literatūru, protams. Arī runāšana viņam ātra, pat viegli verulīga; uz skatuves skaidrāka. Savādi man likās, ka viņš reizēm manus spriedumus par kādu grāmatu vai rakstnieku tai pašā sarunā atkārtoja, atstāstīja man kā savas domas… Viņš pats mēģinājās arī rakstniecībā un Smiltenē 1915. gada vasarā bija pirmizrāde viņa pirmajai lugai “Meklējiet ar sauli” (Redzējis netiku). Virsraksts tāds ne visai skaidrs, ne visai loģisks arī lugas darbības gājiens (lasīju manuskriptu). Varoņi bija nabagmājas iemītnieki un viņa iemīlētā arī nabadzīte; tā sakot, mīla nabagmājā. Latvijas valsts laikā Puķudruva pārcēlās dzīvot Rīgā, kļuva diezgan daudzināts vidusskolas skolotājs; darbojās Jaunatnes savienībā. Viņam dažos laikrakstos iespieda pa stāstam, iznāca dzejoļu krājums “Es nākšu”. Otra luga “Cariene Katrīna I” jau krietni labāka par iepriekšējo; varētu būt vismaz daļēji – kāda vēsturiska krievu romāna dramatizējums. No diletantisma autors tomēr pilnīgi neatbrīvojās. Rīgā viņu nesatiku. Viņš miris.”

Ērmanis, Pēteris. Tālo dienu paziņas. Laika Mēnešraksts, 1959, Nr. 12.

Par lugu "Faraone Matkarē Hatšepsuta" (1935)

“Antonijs Puķudruva savai drāmai ir ņēmis vielu no Ēģiptes vēstures. Viela ir labi izraudzīta: cīņas ap troni un ap valsts varas veidu un iekšējo saturu. [..] Puķudruva uzrāda labu iejušanos vēstures vielā un labu valodas stila izjūtu. Piegriešanās nopietnai vēsturiskai drāmai vien jau ir zināms nopelns – tā atšķir Puķudruvu no daudzajiem “tautas lugu” rakstītājiem peļņas nolūkos un rāda, ka autoru darbā vadījuši mākslinieciski nodomi. Ja tie būs īsti nopietni – varbūt tie laika gaitā zināmā mērā arī attaisnosies.”

Jēger-Freimane, Paula. Divas lugas. Brīvā Zeme, 1935, 2. oktobris.

author
teacher

Antons Puķudruva