Jāņa Jaunsudrabiņa balva

1963 – 1991

Jāņa Jaunsudrabiņa fonds dibināts 1962. gadā, tika izstrādāti arī fonda darbības statūti, kas noteica, ka fonda goda biedri ir tie, kas ziedojuši fondam vismaz gadā, bet fonda atbalstītāji ir visi, kas ziedo fondam.

Atzīmējot rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa 85. dzimšanas dienu 1962. gada 25. augustā, pie žurnāla "Jaunā Gaita" nodibināta Jāņa Jaunsudrabiņa balva. Balva mērķis bija rosināt un veicināt jaunu prozas darbu rašanos. Balvas dibināšanai piekrišanu devis arī rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš, solot arī finansiāli atbalstīt šo ieceri, diemžēl 1962. gada 28 augustā rakstnieks aizgāja mūžībā.
Balvas ierosinātājs bija rakstnieks, ārsts Kārlis Zvejnieks. Balvas finansiālais fonds veidojās no ziedojumiem, dažādu literāro sarīkojumu ienākumiem u. tml. (informācija: Laiks, 1962, 25. aug.)

1963. gada 19. oktobrī  Toronto Trešā Jaunās gaitas literārā kokteiļa sarīkojuma laikā, kuru vadīja Velta Toma, tika paziņota un pirmoreiz pasniegta Jāņa Jaunsudrabiņa balva. Pirmo Jāņa Jaunsudrabiņa balvu saņēma rakstniece Ilze Šķipsna par īsprozas grāmatu "Vēju stabules" (1961). Pēc tam šo balvu saņēmuši: Margarita Kovaļevska (1965), Andrejs Irbe (1967), Benita Veisberga (1969), Jānis Gorsvāns un Eglons Spēks (1971), Arturs Baumanis un Laima Kalniņa (1977), Indra Gubiņa (1979), Astrīde Ivaska (1982). Zinta Aistara un Margita Gūtmane (1984), Jānis Klīdzējs (1987), Aina Zemdega (1989), Erna Ķikure (1991).

Balvas apmērs bija $ 500 līdz $ 1000. Balvu piešķīra reizi divos gados par labāko iepriekšējā gadā publicēto jaunās paaudzes autora prozas grāmatu vai publicēšanai gatavu manuskriptu, kas ienes jaunas satura, stila vai formas vērtības latviešu literatūrā. Iesūtītos darbus vērtēja komisija, kuras sastāvs bija mainīgs, tomēr, ja vērtēšanas komisijas uzskatīja, ka nav neviena godalgošanas vērta darba, prēmija netika piešķirta. Pirmais tāds pārrāvums bija pēc 1971. gada, pēc tam balva piešķirta tikai 1977. gadā, balvu nepiešķīra arī 1981. gadā, pēc tam 1984. gadā.