Tēvzemes balva

1937 – 1940

1937. gada 12. maijā Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņēma un valsts prezidents izsludināja likumu par Tēvzemes balvu, ko piešķīra "kā valsts atzinību un pateicību par izciliem nopelniem tautas un valsts labā, par atsevišķiem ievērojamiem darbiem, kā arī par nopelniem ilgākas darbības laikā zinātnes, mākslas, rakstniecības, celtniecības, saimniecības, audzināšanas, sabiedriskā, valsts aizsardzības un politiskā laukā". Saskaņā ar likumu vienā gadā varēja piešķirt ne vairāk kā sešas balvas – ne mazākas par 3000 latu katru. Piešķirtās Tēvzemes balvas izsniedza 15. maijā. Likums par Tēvzemes balvu noteica, ka naudas prēmiju izsniedz kopā ar diplomu un krūšu nozīmi. Tēvzemes balvas fondu pārvaldīja Tēvzemes balvas fonda dome. Domes priekšsēdētājs bija valsts prezidents, bet locekļi – izglītības ministrs, sabiedrisko lietu ministrs, Latvijas Universitātes, Konservatorijas un Mākslas akadēmijas rektori un valsts prezidenta iecelta persona, kas vienlaikus bija priekšsēdētāja vietnieks. Apbalvojumu piešķiršanu ierosināja valsts prezidents, Domes locekļi, Ministru kabineta locekļi, valsts kontrolieris, Latvijas Universitātes, Konservatorijas un Mākslas akadēmijas prorektori, dekāni, štata profesori, Latvijas Universitātes goda biedri un goda doktori, Nacionālās celtniecības komitejas priekšsēdētājs, Vēstures institūta direktors, Rīgas pilsētas galva, kameru priekšēdētāji, Latvijas Nacionālās operas un Nacionālā teātra direktori, Latvijas Preses biedrība, Latvijas Banka, Latvijas Zemes banka, Latvijas Hipotēku banka un Latvijas Kredītbanka.